Veloinfrastruktūras attīstībā bieži pietrūkst nevis ideju, bet salīdzināmu datu. Viena pilsēta skaita velojoslas, cita - kopējo tīkla garumu, bet trešā daudz labāk redz velo novietnes vai koplietošanas riteņus. Tāpēc Eiropas Komisijas Cycling Counts pētījums ir svarīgs solis uz sakārtotāku ainu.
Pētījums pirmo reizi izveido ES mēroga sākuma līniju četros virzienos: velo tīkls, velo lietošana, velobraucēju drošība un ar riteņbraukšanu saistītie pakalpojumi. Tas dod kopīgu valodu gan politikas veidotājiem, gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem, kas plāno servisus ap ikdienas pārvietošanos.
Komisija norāda, ka ES līmenī identificēti vairāk nekā 900 000 km velobraucējiem pieejamu ceļu un joslu. Dati arī rāda, ka gandrīz 24 procenti ES iedzīvotāju ar velosipēdu pārvietojas vismaz reizi nedēļā, lai gan dažādu valstu mērījumu metodes joprojām atšķiras.
Atsevišķi izcelti arī velo pakalpojumi. Gandrīz 300 Eiropas pilsētās ar vismaz 150 000 iedzīvotāju koplietošanas velosipēdu sistēmas ir ļoti plaši sastopamas, un kopējais autoparks tiek lēsts ap 300 000 velosipēdu. Tajā pašā laikā dati par velo novietnēm un kravu veloloģistiku joprojām ir fragmentāri.
Latvijai šāda pieeja ir praktiska: labāki dati palīdz saprast, kur trūkst drošu savienojumu, kur novietnes ir svarīgākas par jaunu joslu un kur velo var kļūt par normālu ikdienas transportu, nevis tikai sezonas hobiju.